4.un 5.nedēļa. Jābeidz atpūsties un jāsāk strādāt...

Pirmie iespaidi pagātnē un sākusies ikdienas dzīve. Ik pa laikam gadās redzēt kaut ko neparastu, tomēr esmu sācis pierast nebrīnīties.

Projekta pirmais mēnesis tika atvēlēts Rumānijas iepazīšanai. Nu jau sācies otrais - joprojām iepazīstam Rumāniju. Bet ne vairs ilgi. Nākamajā nedēļā jāsāk strādāt.

Pagājušajā nedēļā sākām gatavoties darbam - devāmies 120 km uz ziemeļiem - uz nelielu lauku pilsētiņu Mušetešti, kas atrodas netālu no pilsētas Targu Jiu. Pa ceļam sapratu, ka 120 km var būt ļoti daudz, ja pārvietojies ar vienkāršākajiem Rumānijas vilcieniem. Aptuveni 100 km distanci šie vilcieni brauc gandrīz 3 stundas.

Mušetešti notika grupas saliedēšanas pasākums. Spēlējām un mācījāmies organizēt dažādas izglītojošas spēles, klausījāmies lekcijas par projektu vadību un vakaros saliedējāmies kā nu mācējām.

Beidzot kļuva skaidrākas aprises par to, ko mēs darīsim tad, kad būsim nedaudz iepazinuši Rumāniju. Tā kā iepriekšējā izglītība, darba pieredze un intereses mūsu 11 cilvēku grupā izrādījās pārāk atšķirīgas, lai veidotu vienu projektu, izlēmām sadalīties tematiskajās sekcijās. Sociālo lietu sekcija strādās ar bērniem un jauniešiem, mācot skolās un bērnunamos rokdarbus, dejošanu un citas aktivitātes. Sporta sekcijā bērniem ar mazākām iespējām tiks mācīti futbola un basketbola pamati. Es kā liels mākslas eksperts un kulturāls cilvēks iesaistīšos mākslas un kultūras sekcijas darbā:)

Kļuvuši skaidri arī mani iknedēļas darba pienākumi. Vienu dienu nedēļā ar pārējiem brīvprātīgajiem dosimies izbraukumā uz apkārtējām pilsētiņām, veidosim prezentācijas un skaidrosim Eiropas brīvprātīgā darba būtību un iespēju piedalīties tajā. Vēl vienu dienu nedēļā veiksim līdzīgas aktivitātes Krajovas universitātes fakultātēs, kā arī noteiktā laikā pieņemšu ieinteresētos jauniešus birojā, lai palīdzētu viņiem atrast atbilstošu EBD projektu ārzemēs un atbildētu uz citiem saistītajiem jautājumiem. Pirms tam gan jāiziet apmācības kurss, lai varētu būt patiešām noderīgs.

Un mana projekta nozīmīgāko un interesantākā daļu aizņems manas aktivitātes kultūras un mākslas sekcijā. Es pētīšu vietējā Rumānijas reģiona podniecības tradīcijas. Tas nozīmē pavadītu laiku bibliotēkās, muzejos, kā arī tiekoties ar amata meistariem. Manuprāt, interesants darbs, kas ļaus pabūt dažādās vietās, satikt dažādus cilvēkus un nebūs jāpavada atlikušie 5 mēneši sēžot birojā. Tas pagaidām viss..

Dažas jaunas atziņas:

• Arī mūsu pilsētā dzīvo jauki cilvēki. Kādu dienu dzīvoklī ienāca kaimiņiene iepazīties, uzcienājot mūs ar rumāņu nacionālo ēdienu "sarmale" - kāpostu tīteņiem...ļoti garšoja. Tāpat kādu rītu uz ielas satiku vietējā veikaliņa īpašnieku, pie kā regulāri iepērkamies. Viņš lūdza pagaidīt un pēc mirkļa no mašīnas atnesa un uzdāvināja vīnogas, kuras pats bija dārzā izaudzējis:)
• Esmu sācis pierast arī pie vietējiem ēšanas paradumiem. Brokastīs te nav iespējams dabūt kukurūzas pārslas ar aukstu pienu. Vienmēr tiek lietots un piedāvāts tikai silts piens.
• Neatņemama sastāvdaļa rumāņu virtuvē ir kāposti - tos te lieto visos iespējamos veidos.
• Esmu nogaršojis dažādus mājās gatavotus vīnus, bet neviens nav garšojis pēc vīna. Mājas vīns vienmēr garšojis nedaudz līdzīgi kā etiķis. Par ļoti garšīgu nosaukt grūti.
• Mana rumāņu valoda neko daudz nav progresējusi. Aptiekā vēlējos nopirkt termometru. Nevēlējos digitālo, bet parasto dzīvsudraba. Tā arī aptiekārei teicu, ka vēlos termometru bet ne digitālo. Viņa arī atnesa - lielu termometru (~ 30 cm), kas paredzēts istabas temperatūras mērīšanai. Beigās samierinājos ar digitālo. Vienīgā doma, kas mani šobrīd nomāc, ir fakts, ka man drīzumā jāiet pie friziera. Zinot manas rumāņu valodas prasmes esmu nedaudz satraucies par gaidāmo rezultātu...
  

3.nedēļa. Divas Rumānijas. Vides aizsardzības tradīcijas.

Pagājušo nedēļu pavadīju Dienvidkarpatu kūrortpilsētiņā Predeal, kur notika kopīgas apmācības visiem brīvprātīgajiem, kas pēdejā laikā ieradušies Rumānijā veikt brīvprātīgo darbu.

Lai nokļūtu vajadzīgajā pilsētā braucām 6 stundas labā vilcienā, pa ceļam piestājot Bukarestē. Bukarestes stacija jau man labi pazīstama - dienā tā neizskatās daudz labāk kā naktī. Bija tik vien laika kā aiziet uz tualeti. Labāk nevajadzēja! Lai gan Bukarestē dzīvo aptuveni 2 miljoni cilvēku un mūsu vilciena stacija ir lielākā Rumānijā, tualetes tajā ir nožēlojamas. Par tādu pašu summu kā Latvijā (15 -20 santīmiem) šeit pieejamas piecūkotas tualetes bez podiem, bet toties ar caurumu grīdā.

Otra lieta, kas likās uzmanības vērta, bija skats pa logu, braucot vilcienā no manas Krajovas uz Bukaresti. Pilsētas atkritumi tiek savesti lauka vidū un turpat sadedzināti. Turklāt dedzināšanas vieta izvēlēta dažus desmitus metru no upes, kas visus labumus nogādā tālāk.

Virzoties no Rumānijas dienvidiem uz ziemeļiem, ar katru brīdi sapratu, ka skaistā Rumānija atrodama sākot ar Dienvidkarpatiem un uz ziemeļiem no tiem. Rumānijas dienvidu reģionos neko skaistu neesmu redzējis.

Ierodoties Predeal sāku saprast, kāpēc cilvēkiem patīk Rumānija. Dabas skati pievilcīgi un cilvēki laipni - nekā kopīga ar Rumānijas dienvidiem.

Uz apmācības kursu ieradās jaunieši, kas atbraukuši no dažādām valstīm: Spānijas, Portugāles, Francijas, Anglijas, Vācijas, Itālijas, Izraēlas, Polijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Turcijas, Gruzijas, Armēnijas un Azerbaidžānas. Kopā bijām 40 jaunieši. Lielākā pārstāvniecība...protams, ka Latvijai - 10 brīvprātīgie no dažādām pilsētām un projektiem Rumānijā. Pamatīgs pārsteigums Rumānijā satikt tik daudz latviešus. Apmācību laikā guvām iespaidus par notikumiem un tradīcijām Rumānijā un citās valstīs.

Galvenās atziņas:

• Uz nakti jāaizver logi, citādi viesnīcas numuriņa gultā mēdz iekāpt kaķene un piedzemdēt kaķēnus!
• Kalnos tiek izlikti informācijas stendi par to, ka jāuzmanās no lāčiem.
• Rumānijā joprojām pastāvot tradīcija, ka gadījumā, ja rumāņu meitenei tiek nejauši sagādāts bērns, tad vīrieša nenovēršams pienākums esot meiteni precēt.
• Atteikšanās no "otrā ēdiena", ciemos esot, tiek uzskatīta par necieņas izrādīšanu, pat ja esat pozitīvi izteicies par "pirmo ēdienu".
• Rumāņiem nepatīk, ja daudz lieto vārdu "paldies!".
  
• Viesnīcas atkritumi nedēļas nogalē tiek iznesti viesnīcas pagalmā un turpat tie tiek sadedzināti.
• Toties, ja veikalā vēlies nopirkt alu stikla pudelē, tad Tev jādod pārdevējai savs goda vārds, ka pēc tam, kad pudeli būsi izdzēris, tukšo pudeli atnesīsi atpakaļ. Tā kā šādu solījumu dot nevarēju (veikals bija pārāk tālu no viesnīcas), alu stikla pudelē man atteicās pārdot. Nācās izvēlēties starp plastmasas un skārda iepakojumu!