sestdiena, 2009. gada 5. decembris

Nedēļa Transilvānijā..

Pagājušo nedēļu pavadīju Transilvānijā (Rumānijas centrālajā daļā). Ceļojuma maršruts: Craiova - Bukareste - Predeal - Brasov - Sighisoara - Sibiu - Craiova.

Sapratu, kāpēc cilvēkiem tik dažādi viedokļi par to, kāda ir Rumānija. Man liekas, ka ir vismaz divas Rumānijas: Rumānijas dienvidi, kur valda nabadzība, kultūras trūkums un piesārņota vide, un Rumānija no Dienvidkarpatiem uz ziemeļiem: Eiropeiska, kulturāla un patīkama.

Pirms došanās brīvdienās nolauzu zobam malu. Negribēju izaicināt likteni, tāpēc saņēmos drosmi un izlēmu doties pie zobārsta. Arī man kā jebkuram citam ļoti patīk zobārsti. Smagākajos murgos iztēlojos, ka viņi joprojām lieto tos pašus sadistiskos zobu urbjus, ko laikā, kad mācījos sākumskolā. Realitāte izrādījās daudz labāka. Gāja labi..zobārste bija jauna un skaista. Nākamajā dienā ierados pabeigt iesākto. Laikam arī es viņai patiku - naudu viņa otrajā reizē neņēma. Ceru, ka man drīz sāks sāpēt kāds zobs...

Tā nu ar asiem zobiem devos uz Transilvāniju. Sākumā 4 dienas biju Predeal - vietā, kas pazīstama ar slēpošanas kūrortiem. Tur mēs tā pamatīgi novērtējām visu Rumānijā esošo brīvprātīgo projektus. Pēc tam ar sava projekta biedriem devāmies 5 dienu ekskursijā.

Pirmā pietura - Brašova - skaista viduslaiku "vācu izcelsmes" pilsēta. Gulējām visi 10 vienā istabā un kopīgi plānojām apskates objektus. Jau sākumā sapratu, ka neesmu radīts grupu ceļojumiem. Vienoties par kopīgām interesēm neiespējami, apskates tempi atšķiras, meitenēm patīk taisīt šopingus un gulēt līdz 10 rītā, neiespējami vienoties arī par to, vai naktsmītnes cena atbilst tās kvalitātei. Vienīgā kopīgās ceļošanas priekšrocība ir zemās naktsmītņu izmaksas, guļot visiem vienā telpā.

Nākamā pietura - Bran Castle - Drakulas pils. No Drakulas tur gan maz smakas - Vlad III the Impaler iegriezies tur tikai uz brītiņu, bet tagad šī pils tiek veiksmīgi "pārdota" tūristiem kā Drakulas pils. Bet pilij gan nebija ne vainas. Pilī tikām par puscenu. Rumānijā studentam būt izdevīgi - studentu biļetes vismaz 2 reizes lētākas kā pieaugušajiem (reizēm pat cena ir 6 reizes zemāka, pat pensionāriem jāmaksā dārgāk). Tāpēc sirdī sajutu vēlmi atkal būt studentam. A studenta kartes ta nav! Tā nu pēc čehu brīvprātīgās paraugdemonstrējuma biļešu tirgotāju izdevās pārliecināt, ka AXA apdrošināšanas karte ir specifiska ES studentu karte, kas aizstāj studenta apliecību. Ar šo apdrošināšanas karti arī nākamajā muzejā es biju atzīts par pilntiesīgu studentu. Vēlāk citā muzejā gan uzrāvos - biļetes tirgoja studente, kas manos pārliecinošajos argumentos neklausījās...šitādu neviesmīlību:)

Tālāk devos uz Sigišoaru. Arī vācu laiku pilsēta...tāda kā Cēsis. Pirms tam gan gadījās problēma Brašovas sabiedriskajā transportā. Es kā apzinīgs pilsonis gandrīz vienmēr maksāju par biļeti. Arī iepriekš biju maksājis. Iepriekšējā dienā šoferītis naudiņu paņēma bet biļetīti neiedeva, tāpēc pēdējo reizi braucot Brašovas sabiedriskajā transportā nolēmu nesponsorēt šoferīti un dažas pieturas nobraukt tā pat. Kur gadījās, kur ne - uzradās kontrolieris. Rumāņu valodā apjautājās, kur mana biļete. Biju godīgs un liku saprast, ka nav. Tad viņš izvilka soda kvīti, kas 30 reizes pārsniedz biļetes cenu. Tad nu es sapratu, ka bez paskaidrošanas neiztikt. Skaidrā latviešu valodā aptuveni 15 minūtes es viņam skaidroju racionālos iemeslus, kāpēc biļetes nav un ka sodu es neesmu pelnījis maksāt. Runāju tik paplašinātos teikumos, ka man liekas, ka mana latviešu valodas un literatūras skolotāja būtu par mani patiesi lepna. Kontrolierim gan nācās nožēlot, ka skolā nebija mācījies latviešu valodu. Nezināja, ko ar tādu analfabētu kā mani lai dara un palaida mani ar visai "siltiem", man saprotamiem rumāņu valodas novēlējumiem. Pratos kauna un nolēmu rumāniski neatbildēt ar tik pat siltiem vārdiem:) Padārgi izmaksātu..

Sigišoara patika. Apskatīju māju, kur 1431.gadā piedzima pats Cepešu Vlads (Vlad III the Impaler) un citus tūristu iecienītus objektus. Tālāk devos uz Sibiu - 2007.gada Eiropas kultūras galvaspilsētu. Skaista, bet nekas īpašs - ļoti atgādināja Rīgas vecpilsētu. Arī vāciešu celta.

No stopošanas bija jau sakrājies besis, tāpēc pamazām laidos uz saviem mīļajiem Rumānijas dienvidiem. Stopot Transilvānijā ir vieglāk, jo tur cilvēki vairāk apzinās, ka cilvēks stopo tāpēc, ka braukt ar sabiedrisko ir pārāk dārgi. Dienvidos šāda loģika nav visai pieņemama. No kāda šoferīša uzzināju, ka Brašovas apkaimē esot ļoti daudz lāču - viņš pēdējās nedēļas laikā divus īpatņus esot redzējis pa mašīnas logu. Turklāt pilnīgas muļķības esot, ka lāči guļot ziemā - vismaz rumāņu lāči neesot guļavas. Tā nu visu ceļu skatījos pa logu, bet šoreiz laime neuzsmaidīja..

Nobeigumā: doties ceļojumā grupā, kurā nav līdzīgas intereses un raksturi ir bezjēdzīgi. Ceļojumu sākām 10 cilvēki ar kopīgu plānu, bet atgriezāmies sadalījušies 4 dažādās grupās..kāds pārsteigums - es viens pats..Daži vēl nav pārradušies...