Pirmdiena
Braucam uz imigrācijas policiju (4km), lai aizpildītu anketu un saņemtu pastāvīgās uzturēšanās atļauju (nepieciešama, ja vairāk kā 3 mēnešus plāno uzturēties Rumānijā). Tiek aizpildīta kaut kāda anketa. Mums paskaidro, ka atļauju dabūt nav tik vienkārši. Esot nepieciešama fotogrāfija un konkrētā bankā apmaksāta kvīts par 18 santīmiem. Neko darīt - braucam atpakaļ fotografēties un apmaksāt kvīti. Ceļš izmaksā trīs reizes dārgāk nekā kvīts. Policijā jāatgriežas rīt, jo ar mūsu tipa jautājumiem viņi nodarbojoties tikai divas stundas dienā. Rīt atgriezīšos ar fotogrāfiju un kvīti.
Braucam uz imigrācijas policiju jau ar fotogrāfijām un kvīti par 18 santīmiem. Ar to nepietiek - esot vajadzīga arī pases kopija. Viņi nekopējot. Nu ja vajaga, tad vajaga. Aizejam un sataisām kopijas. Nākam cerību pilni beidzot saņemt atļaujas, bet kurš tev dos - esot vajadzīga vēl kaut kāda lieta. Besis - nevarēja uzreiz pateikt?:) tikai nav saprotams, kas vēl vajadzīgs. Izskaidrot viņiem pagrūti, tāpēc vajadzīgo lietas nosaukumu viņi uzraksta uz lapiņas un saka, ka esot jāiet uz veikalu šī lieta iegādāties. Veikalā parādām nosaukumu un pārdevējs mums katram iedot vienu A4 formāta kartona mapīti. Nu tādu kā personas lietas vākus. Izrādās, ka kartona mapīte vajadzīga, lai policija tajā varētu ielikt mūsu pases kopiju, bildi un čeku par 18 santīmiem. Piepildām katrs savu atribūtu ar vajadzīgajiem sīkumiem un ejam iekšā. Beidzot viss komplekts savākts. Aizpildām anketas, nododam mapīti. Viss kārtībā - rīt varam braukt pakaļ!!!
Otrdiena
Braucam uz imigrācijas policiju jau ar fotogrāfijām un kvīti par 18 santīmiem. Ar to nepietiek - esot vajadzīga arī pases kopija. Viņi nekopējot. Nu ja vajaga, tad vajaga. Aizejam un sataisām kopijas. Nākam cerību pilni beidzot saņemt atļaujas, bet kurš tev dos - esot vajadzīga vēl kaut kāda lieta. Besis - nevarēja uzreiz pateikt?:) tikai nav saprotams, kas vēl vajadzīgs. Izskaidrot viņiem pagrūti, tāpēc vajadzīgo lietas nosaukumu viņi uzraksta uz lapiņas un saka, ka esot jāiet uz veikalu šī lieta iegādāties. Veikalā parādām nosaukumu un pārdevējs mums katram iedot vienu A4 formāta kartona mapīti. Nu tādu kā personas lietas vākus. Izrādās, ka kartona mapīte vajadzīga, lai policija tajā varētu ielikt mūsu pases kopiju, bildi un čeku par 18 santīmiem. Piepildām katrs savu atribūtu ar vajadzīgajiem sīkumiem un ejam iekšā. Beidzot viss komplekts savākts. Aizpildām anketas, nododam mapīti. Viss kārtībā - rīt varam braukt pakaļ!!!
Trešdiena
Braucam atkal uz imigrācijas policiju pēc uzturēšanās atļaujām. Tā kā esam daudzi cilvēki, izvēlamies braukt ar taksi. Iepriekšējo dienu pieredze liecina, ka pilns taksometrs neizmaksā dārgāk par sabiedrisko transportu. Aptuveni 4 km ar taksi Krajovā maksā 6 lejas = 1 latu. Attiecīgo distanci ar taksi esam veikuši jau 4 reizes un vienmēr tas ir maksājis to pašu summu, jo visi taksisti brauc pēc viena tarifa un ieslēdzot skaitītāju. Arī šoreiz izvēlamies braukt ar taksi. Esam 8 cilvēki, tāpēc sadalāmies divās grupās pa četri. Ņemam divus vienas firmas taksometrus, kas stāv viens aiz otra un pasakām nepieciešamo adresi. Abi taksometri brauc reizē pa vienu maršrutu, bet jau ceļa pusceļā redzu, ka mēs braucam pēc ārzemnieku tarifa:) Nonākot galapunktā skaitītājs rāda, ka jāmaksā 12 lejas iepriekšējo 6 vietā. Gribētos pateikt taksistam dažus siltus vārdus, bet vēl neprotu rumāņu valodu un, protams, ka angļu valodu viņš nesaprot. Blakus cilvēkus izlaiž arī otrs taksis un viņu skaitītājs, kā visas iepriekšējās reizes rāda 6 lejas. Samaksājam mūsu viesmīlīgajam taksistam dubulto tarifu un šķiramies. Nav jau žēl tā viena lata, bet daudzu cilvēku izslavētā Rumānijas viesmīlība kārtējo reizi nav mani piemeklējusi.
Ierodamies iecirknī pēc mūsu atļaujām. Nevar būt!!!!! Viss esot kārtībā un mums pat uz veikalu nav jāiet. Saņemam atļaujas un braucam uz mājām...šoreiz ar sabiedrisko transportu....
Ierodamies iecirknī pēc mūsu atļaujām. Nevar būt!!!!! Viss esot kārtībā un mums pat uz veikalu nav jāiet. Saņemam atļaujas un braucam uz mājām...šoreiz ar sabiedrisko transportu....
Ceturdiena
Līdz šim vieglajā automašīnā esmu pārvietojies kādas 7-8 reizes. Vēl neesmu redzējis nevienu šoferi, kas būtu piesprādzējis drošības jostu. Kad es mēģinu piesprādzēties, šoferu sejas izteiksme gandrīz vienmēr liecina, ka viņi ir pārliecināti, ka es sprādzējos tikai tāpēc, ka apšaubu viņu braukšanas prasmi:)
Nedēļas nogale
Šajā nedēļas nogalē jādodas uz ilgāku laiku ārpus Krajovas. Nākamo nedēļu pavadīšu nelielā pilsētiņā Dienvidkarpatos - Predeal, netālu no Brašovas. Tur gaidāma tikšanās ar citiem brīvprātīgajiem no dažādām valstīm, kas šobrīd atrodas Rumānijā. Pēc tam nedēļu pavadīšu citā vietā, kur notiks grupas saliedēšanas pasākums pirms brīvprātīgā darba uzsākšanas.
Līdz ar to apkopojums par pirmajām divām nedēļām Rumānijā:
Pirms ierašanās Rumānijā biju savācis diezgan daudz informācijas par šo valsti, noskaidrojis citu cilvēku iespaidus, kas te kādu laiku sabijuši. Viņu galvenā atziņa bijusi - valsts diezgan nabadzīga, bet ļoti skaista un cilvēku viesmīlība esot apbrīnojami jauka.Tiesa, cilvēki šos iespaidus guvuši Rumānijas kalnu pilsētiņās un Rumānijas Transilvānijas daļā. Es pagaidām esmu redzējis tikai niecīgu daļu Rumānijas dienvidu un visi mani iespaidi saistās ar šo reģionu. Tas, ka šī puse ir diezgan nabadzīga ir vairāk nekā skaidrs. Vai skaista? Laikam nē...man vairāk atbilstošs šķiet vārds - "nesakopta". Cilvēku viesmīlība: nekas īpašs - te tā kā visur citur - ir gan laipni cilvēki, kas priecāsies aprunāties un palīdzēt, gan tādi, kas, acis nepamirkšķinot, izmantos iespēju apčakarēt. Bet nekādu īpašu viesmīlību šajā reģionā sajutis neesmu. Lai kā arī nebūtu, par garlaicību šeit sūdzēties nevar. Nav šaubu, ka valsts ir ļoti interesanta un gaidāmi jauni atklājumi.
Pusgada laikā būs iespēja paceļot pa citiem Rumānijas reģioniem. Pienākošās ziņas no paziņām liecina, ka tur ar gaidīto valsts skaistumu un viesmīlību viss esot vairāk nekā kārtībā. Jābrauc skatīties!
Par jaunajiem iespaidiem visticamāk informēšu pēc divām nedēļām, kad būšu atgriezies Krajovā.
Līdz ar to apkopojums par pirmajām divām nedēļām Rumānijā:
Pirms ierašanās Rumānijā biju savācis diezgan daudz informācijas par šo valsti, noskaidrojis citu cilvēku iespaidus, kas te kādu laiku sabijuši. Viņu galvenā atziņa bijusi - valsts diezgan nabadzīga, bet ļoti skaista un cilvēku viesmīlība esot apbrīnojami jauka.Tiesa, cilvēki šos iespaidus guvuši Rumānijas kalnu pilsētiņās un Rumānijas Transilvānijas daļā. Es pagaidām esmu redzējis tikai niecīgu daļu Rumānijas dienvidu un visi mani iespaidi saistās ar šo reģionu. Tas, ka šī puse ir diezgan nabadzīga ir vairāk nekā skaidrs. Vai skaista? Laikam nē...man vairāk atbilstošs šķiet vārds - "nesakopta". Cilvēku viesmīlība: nekas īpašs - te tā kā visur citur - ir gan laipni cilvēki, kas priecāsies aprunāties un palīdzēt, gan tādi, kas, acis nepamirkšķinot, izmantos iespēju apčakarēt. Bet nekādu īpašu viesmīlību šajā reģionā sajutis neesmu. Lai kā arī nebūtu, par garlaicību šeit sūdzēties nevar. Nav šaubu, ka valsts ir ļoti interesanta un gaidāmi jauni atklājumi.
Pusgada laikā būs iespēja paceļot pa citiem Rumānijas reģioniem. Pienākošās ziņas no paziņām liecina, ka tur ar gaidīto valsts skaistumu un viesmīlību viss esot vairāk nekā kārtībā. Jābrauc skatīties!
Par jaunajiem iespaidiem visticamāk informēšu pēc divām nedēļām, kad būšu atgriezies Krajovā.
