svētdiena, 2009. gada 23. augusts

Dažas piezīmes un atziņas no 1.nedēļas Krajovā.

Pirmdiena

  1. Ļoti lēts vīns. Dārgākais maksā aptuveni 4 latus pudelē. Ikdienas patēriņam pudele maksā 1-2 latus.
  2. Meitenes stadionā skrien nenoņemot kosmētiku.
  3. Spānietei ļoti negaršo rupjmaize.
  4. Tarakānus nav iespējams iznīcināt.
  5. Latviešu sievietes ir skaistākās pasaulē.
  6. Ūdens no krāna nav dzerams.
  7. Cilvēki te pozitīvi noskaņoti un ļoti laipni.
Otrdiena

  1. Vāciete arī esot redzējusi suni ar 3 kājām.
  2. Arī citiem ļoti negaršo rupjmaize.
  3. Jo tālāk uz ziemeļiem, jo sakarīgāki cilvēki!
  4. Esmu vistālāk no ziemeļiem.
  5. Arī šeit tūristus momentā atpazīst un cenšas piečakarēt.
  6. Arbūzi maksā 8 santīmus kilogramā.
Trešdiena

  1. 34 grādi ēnā man ir stipri par daudz.
  2. Cilvēki laipni, bet neprot angļu valodu.
  3. Dzīvokļa biedrenes (spāniete un vāciete) izvizinātas čigānu pajūgā. Pēc vietējo ieteikuma esot gājušas peldēties vietējā upē, bet neesot spējušas ieiet zaļā biezā upē. Sanāk ka mīkstās!
Ceturdiena

  1. Dzīvoklī atslēgts ūdens. Prieks, kur tu rodies! Noskaidroju, ka ūdens šodien nav gaidāms. Jāiet uz biroju smirdīgam. Vienīgais prieks - arī citi smirdēs. Arā 30 grādi.
  2. Nopērku vīnu un National Geographic. Varbūt tas man palīdzēs iemācīties rumāņu valodu (žurnāls).
  3. Apmeklējam 3.lielāko Eiropas parku. Tiešām liels...
  4. Vakarā bārā dzeram alu.
Piektdiena

  1. Parādījies jau ūdens.
  2. Nokāpju lejā pēc ūdens. Mājās precīzi iemācos, kā palūgt divas pudeles negāzēta ūdens. Veikalā iedot vienu pudeli un pēc atkārtotas prasīšanas arī otru pudeli ūdens. Tātad mana pareizā rumāņu valoda likusies tikai par 50 % pareiza. Atlikušie 50 % vēl jāpiemācās.
  3. Kvernis dzīvoklī pie armēnietes, spānietes un lietuvietes. Dzeram alu. Dažiem savajagās uz klubu. Pirmais klubs nepatīk. Otrais un trešais ciet. Ceturtais pilnīgs ūķis. Piektais - pašā centrā - sakarīgs, bet publika atsaldēta. Apsargs liekas izvēlēts no ielas - uzvilcis īpaši platas sporta bikses un steks pie sāniem. Alus klubā maksā 90 santīmus:) Gandrīz aiz smiekliem piečurāju bikses, jo uz letes aktīvāk rāpjas dejot saldi džeki nevis meitenes. Sāpīgākais, ka līdz riebumam seksīgi saģērbušies. Gandrīz dabūju pa seju no vietējā primāta. Apmaināmies laipniem vārdiem un šķiramies...laikam ne kā draugi...

1 komentārs:

  1. hah, fantastisks ieraksts. lasīju un motivēju sevi nekad nebruakt uz rumāniju. :D

    AtbildētDzēst